jāsāk jau laikam būtu ar atvainošanos... iekrituši mēs kaut kādā bezzonas starpdimensijā bijām un nevarēju atrast izejas durvis... lūk tā... un vēl plusā bij ļoti slikti.. un ļoti ilgi.. likās jau ka bezgalīgais stāsts sācies ar paģirām... visu laiku tā vietā lai piespiestu STOP kaut kā iekrita pirksts uz pogas CONTINUE un iesprūda... šodien bij pirmais rīts bez galvassāpēm... un sāk mazliet biedēt tas fakts ka šī ir piektdiena... un bez tā ka viss sāpēja un es griezos apkārt pasaulei ar miglainu skatu... pa virsu uzkrita saules nodedzināta seja... līdz galvaskausam.... iespējams ka pat smadzenes mazliet dabuja iesauļošanās pigmentu.... drusciņ nu beidzot sāku redzēt savu seju bez sarkanās nokrāsas... varu droši teikt bez liekas analizēšanas ka drīz būs ādas nomaiņas laiks klāt.... tātad mēs taču bijām laivot aizlaiduši uz pāris dienām... jo pie dabas mēdz iekrist galvā atbildes par zvaignzēm.. to skaitu un būtību... ar Romku nolēmām ka pirms Āfrikas varbūt vajadzētu izprast mūsu atšķirības un saliedēties.. tā kā Ainas šovs mums talkā nākt atteicās tad piekritām dalībai VIA laivu rallijā… protams bez noīrēta kinoteātra.. video un bildēm ar mūsu komentāriem nebūs tas... taču kaut kā Himalaji izmēra vilcienos mēģināšu visam virspusēji pārskriet pāri... sestdien ap 11 dienā bijām valmierā kur mūs sagaidīja valmieras augstkolas kolektīvs ar ovācijām un pilniem traukiem... slāpes mocija tik ļoti ka nācās tās apdzēst jau pirms autobusa ierašanās... tad jau mazliet jautri bet tomēr zolīdi sametām bagāžas nodalījumu ar 2litrīgajiem un laidām uz mazsalacu... mazliet atkāpjoties jāsaka ka nekad nepavelcies uz akciju stūra veikalā kur pārdod 2litrīgo plastmasnieku ''Garais'' ar 7% pa 85 santīmi... pat ja nevajadzēs paņemsi vairāk vienkārši jo lēts un tas jau būs kā parakstīt līgumu ar velnu uz dvēseles pārdošanu un bezfilmas iegūšanu.... tātad.. divnieku bij daudz... pašiem pilnas kabatas ar varavīksnēm un labu garastāvokli... pie upes piestātnes jau bijām mazliet pajautrāki... sakot mazliet es domāju daudz... savilkām mācītāju tērpus par kuriem saņēmām ļoti daudz pozitīvu skatienu.. un aidā.... alus līst tik pat daudz vēderā cik ūdens upē... visi grib iekarot mūsu pārvietošanās līdzekli.. mazie nelietīgie pirātēni.. jautāsiet kāpēc..? jo mums ir parketa grīda... smuki krēsli.. radio.. un visa pārējā iedzīve.. kur tur pat pretī visi pārējie sēž mazās smirdīgās, šaurās un pret mugurkaulu un dibena apaļumiem nežēlīgās kanoe laiviņās.... nav brīnums ka viņiem mūsu laiva ir pazudušie Eldorado pilsētas dārgumi kas jāiegūst savā īpašumā... brauciens ilgst 15km jeb 3 divlitrīgie katram, kas kombinācijā ar sauli atstāja iespaidu uz loģisko domāšanu... aaa... kamēr atceros.. šajā laivu rallijā protams bij visādas nominācijas par kurām dalībnieki kā trakumsērgas mocīti jenoti cīnijās.... mēs dabūjām statuju ‘Rallija Brīnums’ kā arī nominācijas uz ‘Rallija nekustamais īpašums’ un attiecīgi arīi ‘Uzkāpis rallijā uz Plosta’.... varējām novinnēt visas.. elementāri… kā izkausēt sniegu Ēģiptē.. taču vadība nolēma neapdalīt pārējos.. mātes terēzas tādi... tātad pirmā diena beidzās ar to ka ruporā tika izkliegts aicinājums pārējiem mācītājiem savākt uz galda guļošo dieva kalpu un aizvilkt aiz krusta līdz ugunskuram... tālāk viss ir melns.. rīts.. svētdiena... ātri novadījām dievkalpojumu... izdzērām pāris svētos plastmasniekus.. un aiziet.... tālak viss atkal mazliet miglā vai varbūt vienkārši nepiedienīgi būtu stāstīt.... otrā nakts... pamostos vagā jo Romka cērt 20m koku malkai ar cirvīti mana kalkulatora lielumā, un gāžoties tas gandrīz izārda vagu un mani tai līdzi... salieku mantas teltī, kuru meitenes priekš mums, paldies dievam pažēlojot uzcēla, un ejam pie ugunskura dziedāt dziesmas un mazliet pamalkot ko stiprāku par alu... lai gan tajā brīdī tas likās kā gājiens kura rezultātā spēle būs vinnēta ar šahu un matu.. tomēr.... tā bij iekāpšana medību slazdā priekš lāčiem.... attiecīgi atkal jātaisa iztrūkums līdz pēdējam rītam... pieceļos un tieku aicināts saulītē dzert divlitrīko šikajā veidā no šota glāzēm.... pēc trešā triecien velkam ārā aliasa kārtis un es sāku skaidrot vārdus Romakm.... dzērušam tas ir pārsteidzoši vieglāk... viss rallija pie samaņas esošais bariņš bij šokā... vēl vairāki šoti.. nu jau var ņemt pudeli abām rokām un acīm ciet tecināt... laiva.... acis smagas...pēc veiksmīga restartiņa ar mani pamodina kolēģi.. saka ņem somu.. lien krastā un ej uz tiltu.. Romak ir tur pat krastā izsēdināts ar mani…. Šis uzņemas vadību.. ejam… priekšā aizsprosts.... ejam... paejam garām.. ejam tālāk.. mežs.. ejam jau 2h.... soma smaga.... atrodam citu tiltu un blakus soliņš.... no laivām ne smakas.... uzlieku pleijerīti un gaidu likteni.... ilgi... brauc laiva.. nav mūsējā... vēl 15 tādas... beidzot mūsējā un visi ar aukstām sejām dusmīgi noskatoties pabrauc garām... laikam mēs kaut ko ne tā bijām sapratuši un izdarījuši... nemetam plinti krūmos jo arī Āfrikā nedrīkstēs padies.. stopējam citas laivas.... neticēsiet bet atrodas arī cilvēki ar siltām sirdīm.... Romka airē cītīgi jo pateicīgs par izrādīto laipnību.... es meditēju… ehh.... esam klāt.... turpinās divnieku parāda arī autobusā jo jānosvin taču veiksmīgi pavadītais laiks un sevis nepazaudēšana.... esam valmierā... negribas atvadīties bet vajag.... ieliekam sevi mašīnā.... un braucam mājās... āa.. Romka vēl gribēja pasvinēt un ieskrēja bodē pēc šampānieša.... lepni ieskatoties viens otra acīs saprotam ka esam saliedēti un apsolam un noteikti 100 miljons procenti ka Āfriku kā semuškas sašalkāsim…
tagad rakstot nevaru vien beigt priecāties... kamēr kāds ar kulaku kā ar dzēšgumiju nenodzēsīs tikmēr smaids līdz ausīm būs iekalts sejā... īstenībā ja tā paskatās no citas spoguļa puses tad ne jau laivās tā rozīne bij iefiltrēta bet gan cilvēkos... 140 pozitīvi indivīdi ar lielām laivām mazā upē salīduši.... ar redzesloku kas ir plašāks nekā latgales kombainieriem.... riktīgs festivāls uz un pie ūdens... nākamgad ņemsim īstu mācītāju līdzi savādāk nāras jau kāri apmētāja mūs ar savām acīm... būs mūsu garīgās attīstības veicinātājs un aizsarglauks pret degradāciju... vieni mēs vairs nemācēsim... kāja paslīdēs un no kalna noriposim kā 2 veci smirdīgi bezaistaini bebri.... un to mēs gribam tikpat maz kā pubertātes otro vilni.... jāa.. divlitrīgie.... nu vismaz jaunu pieredzi esmu ieguvis.... un zini... ja kāds saka ka ir iespējams labi un lēti piesūkties... tad nēe... nevajag.... muld tas cilvēks kā kaimiņu Zariņa govs... es ar vairs negribu... divlitrīgie bij kā piena zobu izkrišana... katram tam ir jāiziet cauri.. bet tas nenozīmē ka tas ir patīkams process... toties morālo pohu nav par to ka nauda ir nejēdzīgi daudz iztērēta.... priekš ļoti ļoti nabadzīgiem cilvēkiem divītis ir variants kur trollis ir paēdis un norvēģis dzīvs...
Mairēns ;)
Mairi , piedod, nenoturējos :D:D:D:D
te ir galerija no brauciena http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=34161392
